Kārtojot vecās mantas, atradu kādu no maniem senseniem dzejoļiem:) Žēl, ka gads nav zināms...
Taču šķiet, ka šis ir īstais laiks un vieta tam.
...ir brīži- kad gribas lidot...
Ir brīži- kad gribas kliegt...
Ir brīži- kad vienkārši elpot
un iet pa ceļu, lai kur arī vestu...
Atveru acis un paskatos;
Atveru ausis un ieklausos;
Atveru muti un elpoju-
Tā ir dzīve, ko dzīvoju!
Atveru durvis un staigājot jūtu-
MANA DVĒSELE DZĪVO!!!
...un vienmēr nāk klusums.
Es sēžu ietinusies siltumā un zinu:
ir mirkļi klusējoši, kad dzirdu
sirdspukstus un jūtu sevi elpojot.
...un ir brīži- kad gribas lidot,
Nolaisties vakaros vēlos, kad snaudā jau eju...
Laimīgu Jauno gadu!
Anita.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru