Sieviete un dūlošana.

Nesen atskārtu, ka vēl ne reizi neesmu stāstījusi, ko man nozīmē dūlošana. Kā tas ir sastapt Sievieti, iepazīt... atbalstīt un būt līdzās, Viņai radot jaunu dzīvību. Redzēt Viņu kļūstam par Mammu dzimušajam bērnam...

Šis būs personiski...

Nespēju vien beigt brīnīties, kādu iekšējo spēku sevī rod Sieviete, kura jūtas atbalstīta. Tādos brīžos es klīstu pārdomās- kā būtu, ja mēs, lielākoties, savā dzīvē justu atbalstu; justu, ka neesam vieni un lai kā mums klātos, ir kāds mums līdzās un nepamet. Ir kāds, kas paskaidro notiekošo, un tic, ka ikvienā no mums mīt mūsu īpašais spēks, lai pieņemtu izvēles un rīkotos. Kad paliek pavisam grūti, ir kāds, kurš skumst kopā ar mums un paliek vēl joprojām līdzās...

Satiekot Sievieti, man nav vīzijas par Viņas dzīvi, manī nav ambīciju iemācīt Viņai dzīvot un dzemdēt pareizi. Patiesībā, esmu pilnīgi brīva no vērtēšanas un pilnībā atvērta Viņas stāstam. Esmu līdzās Sievietei viņas izvēlēs, kuras nav ne pareizas, ne nepareizas- tās ir Viņas izvēles Viņas ceļā.

Ikvienā dūlotajā Sievietē saskatu kādu daļiņu sevis- vienu no daudzajām un atšķirīgajām. Jā, katra sieviete ir neatkārtojama, un būtu grēks Viņas salīdzināt. Tāpēc es pat klusībā zem spilvena neuzdrošinos salīdzināt piedzīvotās dzemdības. Ticu- Sieviete dzemdē tā, kā dzīvo. Dzemdības ir daļa no Viņas dzīves (nevis no tā, ko redzam vai domājam par Viņas dzīvi). Tāpēc Dzemdības ir par Viņu un Viņas iekšējo spēju un spēku radīt. Un ikviena Sieviete ir radītāja- tikai katra to dara savā vietā, veidā un laikā.

...esot līdzās dzemdībās, jūtu, cik ļoti mēs visas esam neredzamām saitēm savītas; cik ļoti tuvs un pazīstams viss šķiet; cik nepārvērtējams ir Sievietes atbalsts Sievietei gaidot, radot un auklējot jaunu dzīvību.

Priecājos par katru Sievieti, kura rūpēs par sevi meklē un atrod atbalstu!

Paldies, ka varu līdzās būt!

Mīlestībā-

Anita.

Šeit TURPINĀJUMS.