Pērnā gada nogalē manī iemājoja sajūta...
Tad, kad divi cilvēki precas, visiem šķiet tik pašsaprotami, ka viņi sola viens otram mīlestību un uzticību, būšanu līdzās gan priekos, gan bēdās, kā arī cieņu.
Šīs vērtības. Manuprāt, tām būtu jābūt ikvienu attiecību pamatā, kas kādā dzīves posmā veidojas starp cilvēkiem. Nav svarīgi, vai tās ilgst dienu vai visas dzīves garumā, jo Visumam (lasi- Dievam, Radītājam, Augstākajiem spēkiem) nav laika.
Arī Sievietēm, kuras satieku dūlojot (kādu vienreiz, ar kādu atkal mūsu ceļi satiekas uz ilgāku laiku) cenšos iedot šo patieso līdzās būšanu un cieņpilno attieksmi viņas izvēlēm Dzīves ceļā. Mēs, kā pilnīgi svešinieki satiekamies, lai būtu brīdi kopā, sagaidot maza bērna Dvēselīti šaiSaulē. Patiešām "kā sveši", jo vēl joprojām neticu nejaušībām, vēl joprojām katrā Sievietē saredzu daļiņu no sevis, kādu šķautni no kristāla, kas mirdz Viņās un mirdz manī. Un zini, man, patiešām, patīk tas, ko es šajās Sievietēs redzu, kaut, no malas skatoties, ne vienmēr tas ir viegli, jo, patiešām, brīžam tas ir pārcilvēcisks darbs ar sevi un iekšēja cīņa! Satieku Sievieti un nespēju vien beigt apbrīnot šo neatkārtojamo izpausmi katrā no mums- tik dažāda, ar tik dažādu skatu uz apkārt notiekošo. Tieši tāpēc jau mēs šeit esam, lai būtu neatkārtojamas! Tā arī ir atbilde- vienas receptes Dzemdībām nav. Taču katrai no mums tiek dots gaidīšanas laiks, lai sadzirdētu sevi un bērniņu. Kādai vajadzēs daudz, daudz informācijas, kādai tieši pretēji- norobežošanos, lai saprastu to, kas der tieši viņai. Tieši tāpēc sadarbība starp Sievieti un dūlu ir tik individuāla un bez iepriekš sagatavotām pareizajām atbildēm.
Es zinu- mēs visi esam VIENS un VIENS ir katrā no mums! Un es pateicos par katru brīdi, kad to redzu savā un apkārtējo dzīvēs!
Lūdzu, apstājies un sajūti-
MĪLESTĪBU sevī! Sajūti, cik ļoti Tu sevi mīli, jo no apkārtējiem mēs saņemam savas mīlestības atspulgu.
CIEŅU pret sevi! Cienīt citus un saņemt to pašu no viņiem mēs spējam brīžos, kad cienām sevi.
UZTICĪBU savai iekšējai būtībai! Tas ļauj piedzīvot mazāk nodevības no apkārtējiem un sevis paša.
PIEŅEMŠANU savu! Mēs pieņemam citus, ja esam mierā ar sevi (arī ar saviem tarakāniem), kā arī tā mēs saņemam pieņemšanu no citiem.
No sirds-
Anita
Attēls: no Latvijas dūlu apvienības arhīva
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru