pirmdiena, 2016. gada 31. oktobris

Augstprātības dažādās sejas.


Šodien manā dvēselē īsti rudenīga diena...

Vārdu augstprātība mēs esam pieraduši saprast kā neadekvātu pašvērtības paaugstināšanu. Taču reti aizdomājamies, ka tās daba ir stipri daudzveidīgāka, nekā mums gribētos. Augstprātība ir arī savas vērtības pazemināšana, savu spēju noniecināšana, kā arī savu kļūdu neatzīšana. Manuprāt, lielāku skaidrību vieš arī sinonīmu apskatīšana- pieņēmums, lepnība, uzpūtība, iedomība, nicināšana, piesavināšanās. Pieņēmums- es visu zinu vislabāk un pareizāk; lepnība- esmu spējīgāks un īpašāks par citiem; nicināšana- sevis un citu, kā arī dzīves; piesavināšanās- uzdodot par savu, piemēram, spēju lemt dzīvību un nāvi.

Kāda tam visam nozīme? Pēdējā laikā aizvien biežāk man ir sajūta, ka augstprātība atspoguļo nevis mūsu attieksmi pret citiem, bet gan katra cilvēka attiecības pašam ar sevi un attiecības ar dzīvi (kādam ar Dievu, citam ar dzīves ritējumu, vēl kādam ar Visumu vai ar nāvi). Tas, kā es to redzu- augstprātīgi ir noniecināt un pazemināt sevi, jo ikviens no mums ir radīts īpašs un unikāls, ar savām spējām un vājībām- ne mums to pazemināt. Runājot par kļūdām- te ir skaidrs, ka ikviens no mums kļūdās un no kļūdām mācās. Ja kļūdu nav, tad iespējas ir divas- vai nu cilvēks neko nedara vai arī uz zemes nokļuvis kļūdas pēc:)...šķiet, ka arī izdarīt pašnāvību, ir augstprātība, sava ceļa nepieņemšana. Vispār jau, šo rakstot, ir skaidrs, ka augstprātība ir traucējoša un ierobežojoša, jo tā neļauj ieraudzīt dzīves plašumu un dziļumu. Šķiet, brīžam pat tā saēd no iekšienes. Ir sajūta kā sisties pret sienu vai iet tukšgaitā, jo dzīvojot pat neesi atpazinis, ka tā, kas maskējas zem visādiem vārdiem, patiesībā ir augstprātība.

Tā kā ar šādām vai citādām pazīmēm mēs saskaramies ik dienu, visticamākais, ka augstprātību izskaust pavisam nav iespējams. Reālāk to būtu transformēt. Jautājums- uz ko? Šeit man nāk prātā pazemība. Man pazemība nozīmē- pieņemt sevi un savu ceļu, apzinoties, ka mans redzējums vienmēr paliks ne vairāk un ne mazāk, kā mans redzējums. Tā ir sava ceļa iešana ar atvērtu sirdi, prātu un acīm, nebeidzot brīnīties:)

Arī šīs rindas ir manas pārdomas par tēmu. Būšu pateicīga, ja padalīsies ar vēl kādu augstprātības izpausmi, kuru neesmu minējusi... Zinu, ka vēl ir citas! Lai bilde kļūst krāsaināka!

Piebilde Nr.1. Šeit apskatu šīs īpašības no sava skatupunkta, nevis reliģiska.

Piebilde Nr.2. Definīcija-
Augstprātība ir pašvērtības neadekvāta paaugstināšana. Augstprātība ir objektu vibrāciju pazemināšana. Augstprātība ir apziņas stāvoklis maldīgā neadekvāti paaugstinātā pašvērtībā.
(Avots: http://philos.lv)

Sinonīmi avots: http://lv.synonymfinder.net/


Par krāsainu dzīvi! Rudens ir man sirdij vistuvākais no gadalaikiem :)

Anita.

2 komentāri:

  1. Manuprāt, augstprātībai var būt milions seju. Kopš atklāju augstprātību sevī un sāku lobīt sevi, es tikai uzduros uz jaunām un jaunām izpausmēm. Kas mani śokē un piezemē vēl un vēl. Esmu joprojām procesā. Viena no mani pārsteidzośākām bija izpauseme ar žēlsirdības un "garīgas būtnes masku". Tagad smaidu atceroties ....Tā kā jau no agra vecuma saistīja ezoteriska, psiholoğija un reliģiska literatūra, kad vienaudži devās uz klubiem tusēt, es paliku lasīt vai uz kādu grupu āderes meklēt, akmeņus grozīt, meditē, lūgt, afirmēt, analizët un filozofēt utt. Pagāja laiks un es sev nemanot sāku mācīt citus, kā pareizi dzīvot-kā garīgi, pieticīgi un patiesi dzīvot. Jo likās, ka zinu labāk vai vairāk. Par svētību, es vienā periodā "nobruku" un sāku ar sevi strādāt , nevis citus mācīt.Žēl, ka klausījās....domāju, daudz sviestu sastāstīju...Piedos un aizmirsīs, ceru. Lūk, tāda augstprātības forma. Otra bija žëlsirdības un brīprātīga darba maska. Tā, kura grib, lai "citi redz, cik es laba-labāka par tiem, kas to nedara", "cik ekoloğiska", "cik nesavtīga" utt. Bet, ja citi neredzētu vai nedzirdētu, es nezinu, cik darītu.... Vai būtu bijusi žēlsirdīga vispār?Nezinu. Mācos būt žēlsirdīga baznosacījumā un, kad sirds saka. Vienalga, kāds teiks paldies vai nē. Mācos...dažreiz sanāk labāk, dažreiz ne.Lūk, šādas augstprātības izpausmes esmu atklājusi sevī ar. Es vispār domāju, ka augtprātības pasulē ir daudz. Bet....spriedīšu vairāk, kad būšu bik vairāk nobružājusies. Bružājos :) Pagaidām tas tad arī viss. Paldies par tēmu un blogu! Sekoši līdz ;)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies, Alise, ka dalījies! Piekrītu Tev, ka arī šī ir augstprātība. Vēl aizdomājos, ka, zinot vairāk kā citi, redzot un jūtot vairāk kā citi (tas ir tikai paša "vairāk", jo tas, ir Tavs ceļš, bet kādam citam tas "vairāk" nav nekas. Un ne tāpēc, ka viņš muļķis vai neaptēsts :) ), tātad sajūta "vairāk", bieži vien nes līdzi augstprātību, kaut arī, manuprāt, ar "mazāk" ir tieši tas pats stāsts.

      Dzēst