Dzimšanas dienas sajūtas jeb rupjmaizes kārtojums ar putukrējumu

Pagatavoju sev un saviem mīļajiem rupjmaizes kārtojumu ar putukrējumu- šī ir mana bērnības garša, jo mana mamma mēdza tādu gatavot. Un šīs salmenes iemieso siltumu no manas bērnības, jo tādas audzēja mana vecmamma.

Šodien mijas gadi manā dzīvē, tāpēc sajūtās jau pēdējās dienas atskatos uz šo savu gadiņu- pateicībā un ar smaidu. Jā, ar smaidu, jo saprotu, ka šis ir bijis pirmais gads manā dzīvē, kad esmu darījusi tikai to, kas man patīk- vai tas neizklausās burvīgi? Pateicu sev to skaļi (pat vairākas reizes), lai tā pa īstam to aptvertu. :) Esmu ļoti pateicīga!

Vēl šo gadu vētījot, mani pārņem lepnums par sevi. Šis pirms gada vēl nebūtu bijis iespējams, jo man vienmēr šķitis, ka varēju labāk, skaistāk utt. Taču šobrīd es par sevi lepojos! Tas šķiet paradoksāli, jo šis ir gads, kad ieraudzīju savu ēnas pusi tuvplānā- tā līdz kaulam. Manas ilūzijas par sevi sabruka. Brīžam pat prāts protestēja un centās meklēt attaisnojumus, taču tas nemainīja to, ko ieraudzīju, un to, ko sajutu. Atzinu to un atļāvu sev kļūdīties... Fantastiska pieredze!

Šajā gadā esmu satikusi un iepazinusi daudz brīnišķīgu cilvēku. Tā vien šķiet, ka darot to, kas saskan ar manu iekšējo sajūtu, dzīve pasniedz dāvanu- iepazīt cilvēkus, ar kuriem jūtos uz viena viļņa.

Vēl es šodien nospraudīšu mazos mērķīšus nākamajam dzīves gadam. Kopš to daru, dzīve ir kļuvusi apzinātāka, jo vienreiz gadā atceros par to, kas man bija svarīgs pirms gada, kā arī ļauj saprast, ka izvirzītie mērķi piepildījušies ar uzviju. Lieki piebilst, ka ikdienā par šo pat neaizdomājos- tāpēc tas kļuvis par manu šīs dienas īpašo rituālu. :)

Pateicībā un ar smaidu,
Anita

Foto: no personīgā arhīva

Pieredzi gūstot

Pieredze mana, pieredze tava- pieredze…

Patiešām daudz dzirdēts, ka nemācāmies no citu kļūdām, tikai no savām. Visticamākais, tas tāpēc, ka, tikai pieredzot kaut ko, mēs spējam to "paņemt" kā savu vai atzīt, ka šoreiz tas nederēs.

Mēs katrs esam vienreizējs ar savu unikālu pieredzi- katrs mēs esam šeit lai piedzīvotu un pieredzētu.

Un tomēr mums ir neizsakāma vēlme un vajadzība (vairāk sliecos domāt- vajadzība) pēc socializēšanās. Mums ir nepieciešams REDZĒT citu cilvēku pieredzi. Šeit nāk prātā eksperiments ar gorillas mātīti, kura laikā atklājās: viņa atteicās zīdīt ar krūti savu jaundzimušo mazuli līdz brīdim, kamēr nebija redzējusi kā to dara sievietes, kuras brīvprātīgi bija piekritušas nākt un viņas priekšā zīdīt savus mazuļus. Tas pats ir novērots arī cilvēku pasaulē, ka bieži vien jaunajām mammām stipri vieglāk ir pieņemt un aprast ar jauno situāciju, kad ģimenē ir ienācis bērniņš, ja viņas iepriekš kaut vai “fonā” ir redzējušas, kā to dara citas sievietes. Tas nozīmē, ka pieredze mums katram ir sava, taču zināšanu un prasmju iegūšana ir komplekss process. Tā vien šķiet, ka mums nepieciešams redzēt un dzirdēt citu pieredzi, lai ļautos savai. Tāpēc bieži vien dzirdēts ieteikums (arī es pati mēdzu to ieteikt) klausīties pozitīvajos pieredzes stāstos. Jā, tā ir tāda apzināta izvēle atlasīt informāciju atbilstoši savām vajadzībām. Tas dod ticību un uzdrošināšanos mēģināt un ļauties.

Runājot par negatīvo pieredzi- man nešķiet lietderīgi fokusēties uz citu cilvēku tā sauktajiem “neizdošanās” momentiem, jo tāpat mums nebūs pietiekoši daudz informācijas, lai, mūsu prāts izdarītu kaut cik lietderīgus secinājumus no šīs informācijas. Vienīgais, ko tas parasti secina- nebija vērts pat mēģināt…

Tāpēc mūsu katra paša ziņā ir izlemt ko un kā mēs redzam, dzirdam un sajūtam. Pat šīs dzīves laikā, pieredzot līdzīgas situācijas, mums ir iespēja katrā no tām piedzīvot citādu pieredzi- ja vien paši sev to ļaujam!

Vārda pieredzēt sinonīmi- piedzīvot, izbaudīt (http://lv.synonymfinder.net)

P.S. Mēs esam šeit, lai izbaudītu! :)

No sirds-

Anita