pirmdiena, 2016. gada 31. oktobris

Augstprātības dažādās sejas.


Šodien manā dvēselē īsti rudenīga diena...

Vārdu augstprātība mēs esam pieraduši saprast kā neadekvātu pašvērtības paaugstināšanu. Taču reti aizdomājamies, ka tās daba ir stipri daudzveidīgāka, nekā mums gribētos. Augstprātība ir arī savas vērtības pazemināšana, savu spēju noniecināšana, kā arī savu kļūdu neatzīšana. Manuprāt, lielāku skaidrību vieš arī sinonīmu apskatīšana- pieņēmums, lepnība, uzpūtība, iedomība, nicināšana, piesavināšanās. Pieņēmums- es visu zinu vislabāk un pareizāk; lepnība- esmu spējīgāks un īpašāks par citiem; nicināšana- sevis un citu, kā arī dzīves; piesavināšanās- uzdodot par savu, piemēram, spēju lemt dzīvību un nāvi.

Kāda tam visam nozīme? Pēdējā laikā aizvien biežāk man ir sajūta, ka augstprātība atspoguļo nevis mūsu attieksmi pret citiem, bet gan katra cilvēka attiecības pašam ar sevi un attiecības ar dzīvi (kādam ar Dievu, citam ar dzīves ritējumu, vēl kādam ar Visumu vai ar nāvi). Tas, kā es to redzu- augstprātīgi ir noniecināt un pazemināt sevi, jo ikviens no mums ir radīts īpašs un unikāls, ar savām spējām un vājībām- ne mums to pazemināt. Runājot par kļūdām- te ir skaidrs, ka ikviens no mums kļūdās un no kļūdām mācās. Ja kļūdu nav, tad iespējas ir divas- vai nu cilvēks neko nedara vai arī uz zemes nokļuvis kļūdas pēc:)...šķiet, ka arī izdarīt pašnāvību, ir augstprātība, sava ceļa nepieņemšana. Vispār jau, šo rakstot, ir skaidrs, ka augstprātība ir traucējoša un ierobežojoša, jo tā neļauj ieraudzīt dzīves plašumu un dziļumu. Šķiet, brīžam pat tā saēd no iekšienes. Ir sajūta kā sisties pret sienu vai iet tukšgaitā, jo dzīvojot pat neesi atpazinis, ka tā, kas maskējas zem visādiem vārdiem, patiesībā ir augstprātība.

Tā kā ar šādām vai citādām pazīmēm mēs saskaramies ik dienu, visticamākais, ka augstprātību izskaust pavisam nav iespējams. Reālāk to būtu transformēt. Jautājums- uz ko? Šeit man nāk prātā pazemība. Man pazemība nozīmē- pieņemt sevi un savu ceļu, apzinoties, ka mans redzējums vienmēr paliks ne vairāk un ne mazāk, kā mans redzējums. Tā ir sava ceļa iešana ar atvērtu sirdi, prātu un acīm, nebeidzot brīnīties:)

Arī šīs rindas ir manas pārdomas par tēmu. Būšu pateicīga, ja padalīsies ar vēl kādu augstprātības izpausmi, kuru neesmu minējusi... Zinu, ka vēl ir citas! Lai bilde kļūst krāsaināka!

Piebilde Nr.1. Šeit apskatu šīs īpašības no sava skatupunkta, nevis reliģiska.

Piebilde Nr.2. Definīcija-
Augstprātība ir pašvērtības neadekvāta paaugstināšana. Augstprātība ir objektu vibrāciju pazemināšana. Augstprātība ir apziņas stāvoklis maldīgā neadekvāti paaugstinātā pašvērtībā.
(Avots: http://philos.lv)

Sinonīmi avots: http://lv.synonymfinder.net/


Par krāsainu dzīvi! Rudens ir man sirdij vistuvākais no gadalaikiem :)

Anita.

otrdiena, 2016. gada 27. septembris

Es iestājos par CIEŅU.


Pēdējā laikā daudz domāju. Domāju par to, vai mērķis attaisno veidus, kā tas tiek sasniegts. Kur ir tā robeža, pēc kuras jau ir par daudz? Vai varbūt mērķis nav īstais?
Bieži dzirdu sakām: "Jūs, dūlas, jau par to dabisko, par mājdzemdībām utt." Šīs runas manī raisa sajūtu, ka strīds ir starp dabisko un medikamentozo.

...un kur palika sieviete? Sieviete, kura dzemdē- sievietei, kurai jābūt uzmanības centrā. Visu iesaistīto acis pievērstas viņai, lai redzētu un ieraudzītu viņu, lai dzirdētu un sadzirdētu viņu- sievieti, kura dzemdē. Kāda viņa izskatās?

Es iestājos par cieņu pret šo sievieti;
               ...par cieņu pret dzimstošo bērnu;
               ...par cieņu pret tikko dzimušo mammu,
                                                                 tik pilnu un iztukšotu reizē;
               ...par cieņu pret sievieti, kurā aug jauna dzīvība;
               ...par cieņu pret dvēseli, kura nolēmusi iemiesoties,
                                    un pret dvēseli, kura aiziet;
               ...par cieņu pret pāriem, kuri nobijušies;
               ...par cieņu...

Es iestājos par cilvēcību!

P.S. Cieņa- saprāta struktūra, kas nepieļauj kāda objekta vibrāciju pazemināšanu (definīcija no www.philos.lv).


Anita.

pirmdiena, 2016. gada 12. septembris

Vēderdejas topošajām māmiņām.

Palaižu kādu no saviem sapnīšiem...
Aicinu topošās māmiņas uz lēnu un plūstošu izkustēšanos, ieklausoties sevī un mīlestībā pret savu ķermeni!


Lai TOP!
Anita.

pirmdiena, 2016. gada 22. augusts

Tu- mana uguns...



Mīļais, Tu- mana uguns,
Tu- mana liesma.
Es- Tava nakts.
Es esmu Tev, kur veries apkārt:
Es esmu miglas kleitā tērpta,
kad saule manī nenoriet.
Es esmu smaga, tumša,
kad putna pēkšņais spārnu vēziens izbiedē.
Es esmu baltos sniegos klāta,
kad mēness dimantus vizuļo.
Es esmu Tev, kad veries manī.
Tu esi manī.
Tu mani sildi. Izgaismo.
Mīļais, Tu- mana uguns...




Autors: Anita Oļukalna.
Foto: no personīgajiem krājumiem.

trešdiena, 2016. gada 17. augusts

Vēderdejas gaidībās un radībās.



Vēderdejas grūtniecības un dzemdību laikā tiek dejotas pasaulē jau gadsimtiem ilgi.

Vēderdeju elementi ir ļoti dažādi. Taču lēnās apļveida un astoņnieka gurnu kustības ir sastopamas dažādos deju novirzienos visā pasaulē un viens no tiem ir vēderdejas. Tieši šīs ir tās kustības, kas var būt ļoti noderīgas gan gaidīšanas laikā, gan dzemdībās.

Ir sievietes, kas dabiski un neapzināti dzemdībās veic šīs gurnu kustības. Manuprāt, tie ir ķermeņa instinkti un sievietes „īstā zināšana”, kas viņas uz to pamudina, jo tas palīdz bērniņam ieņemt veiksmīgāko pozu dzimšanai.

Dzemdību speciālisti atzīst, ka vēderdeju kustību regulāra praktizēšana grūtniecības laikā palīdz sievietei gatavoties dzemdībām, kā arī ir ļoti noderīga dzemdību laikā.

Minēšu dažus no ieguvumiem:

· *Palīdz relaksēties un noņem stresu;
· * Palīdz bērniņam ieņemt optimālu pozīciju dzimšanai;
· *Ceļ sievietes pašapziņu un palīdz izjust savu ķermeni;
· *Uzlabo, kā arī palīdz uzturēt labu fizisko formu arī grūtniecības laikā;
· *Uzlabo līdzsvara izjūtu un koordināciju;
· *Atvieglo grūtniecības laika muguras sāpes;
· * Palīdz uzturēt formā iegurni;
· * Stiprina vēdera muskuļus.

Vēderdejas ir kā radītas sievietes ķermeņa koordinācijas veicināšanai. Tās palīdz atpazīt dažādos muskuļus, kas atrodas mūsu ķermenī. Tas arī ir viens no ļoti palīdzošajiem faktoriem dzemdībās- sava ķermeņa pazīšana.

Manuprāt, ļoti interesants ir fakts, ka, pat precīzi izpildot vēderdeju kustības un vienlaicīgi ļaujoties dejai, katrai sievietei šo kustību ārējā izpausme ir ļoti individuāla. Vērojot no malas, ir redzams sievietes „īpašais rokraksts” un ķermeņa grācija.

Gaidību laikā jāizvairās no ātrajām un asajām vēderdeju kustībām, kā arī dejošana nav ieteicama, ja sievietei ir sekojošas veselības problēmas: gestācijas diabēts, pre-eklampsija, placentas priekšguļa (Placenta Previa) vai arī bijusi priekšlaicīgu dzemdību pieredze.

Taču, ja sieviete ir vesela un ārsts ir atļāvis nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, grūtniece drīkst arī dejot vēderdejas. :)



Izmantotie resursi: www.natural-pregnancy-midwife.com
Foto: skillzot.com


Ar sveicieniem,
Anita.

trešdiena, 2016. gada 27. jūlijs

Par pieskāriena spēku.

Man patīk dzīvē visas vienkāršās lietas- patīk vienkārši ēdieni ar "tīru" garšu.Patīk žūstošas zāles, kā arī lietus smarža. Patīk, ka manā ikdienā jau gadiem ir iedzīvojušies Baha ziedi, jo tie ir augi, ko brīžam manu arī savā apkārtnē, bet izmaiņas notiek manī...
Taču šoreiz par vēl ko citu- vienkāršu un savā vienkāršībā unikālu- Tauriņu pieskārienu masāžu. Manuprāt, vismaigāko veidu, kā rast mieru sevī un mierināt tuvos, kā rast ceļu pie sevis un vienam pie otra. Tie ir pieskārieni- patīkami, maigi glāsti kopā ar masāžu- enerģijas masāžu. Man patīk iztēloties, kā mana enerģija (aura vai vēl kāds cits vārds, kas apzīmē to, ko mēs izstarojam) tiek kustināta, līdzināta, masēta un samīļota. Mūsu ģimenē šī masāža patīk gan lieliem, gan maziem. Tas ir viens no veidiem kā dalīties savā mīlestībā. Es bieži smejos, ka Tauriņpieskāriens rada atkarību, jo ir vēlme to piedzīvot atkal un atkal.

Ričards K. Overlijs nosauc situācijas, kurās Tauriņu pieskāriena masāža var palīdzēt dzemdībās, zīdaiņiem un bērniem:
* Lai palīdzētu atslābināties dzemdību laikā un atjaunotu enerģiju pēc dzemdībām;
* Lai palīdzētu bērna enerģijai izplesties pēc dzimšanas, integrēt dzimšanas pieredzi;
* Lai palīdzētu mātei/tēvam un zīdaiņiem/bērniem izveidot saikni;
* Lai atjaunotu saikni, ja māte un bērns tika izšķirti;
* Lai palīdzētu adoptētam bērnam izdziedināties un izveidot saikni;
* Lai atvieglotu zīdaiņu kolikas;
* Lai nomierinātu un/vai iemidzinātu hiperaktīvus bērnus.
Masāža var palīdzēt arī pieaugušajiem:
* Lai dziedinātu agrīno traumu atmiņas;
* Lai atjaunotu enerģiju pēc negadījumiem vai slimībām;
* Lai veicinātu saikni starp laulātajiem, vecākiem un bērniem;
* Lai veidotu saikni starp ķermeni un garu;
* Atrodiet paši savus lietojuma veidus!
Vēl piebildīšu, ka arī grūtniecības laikā šī masāža var būt ļoti palīdzoša.

Manis pašas pieredze rāda, ka mums ikdienā bieži vien pietrūkst pieskārienu. Arī bērni, kļūstot vecāki, ikdienas steigā bieži vien glāstus un samīļošanos saņem mazāk nekā, esot pavisam mazi.
Protams, to nosaka arī vecuma īpatnības. Šādos brīžos vakarā pirms naktsmiera Tauriņpieskāriens var ļoti palīdzēt. Masāžas veicējs ir devējs- viņš sniedz savu bezierunu mīlestību otram. Ieguvēji ir abi:)

Cilvēkam ir dotas lielas spējas- nepatīkamo pieredzi izdzēst no apziņas. Taču no sevis neaizbēgsi- viss, kas ar mani (un tevi) ir noticis- gan patīkamais, gan sāpīgais- tas viss dzīvo mūsu ķermeņos. Pavisam burtiski- mēs esam viss, kas ar mums ir noticis...

Ar sirsnīgiem sveicieniem!
Anita.

Izmantotā literatūra: Ričards K. Overlijs. Maigās Bio-Enerģētikas teorija un metodes ikvienam.Biedrība "Maigā Bio-Enerģētika", 2012.