sestdiena, 2018. gada 16. jūnijs

Tiec pie savas "MANA gaidību rokasgrāmata jeb gatavojos dzemdībām!"





Ja vēlies iegādāties grāmatiņu sev vai kādam uzdāvināt- sazinies ar mani! Piegāde, izmantojot pakomātus, vai vienojoties individuāli! Grāmatas cena ir 15 eiro + piegādes izmaksas.

Vēl grāmatu var iegādāties:

 Rīgā:

* Homeopātiskajā aptiekā Lāčplēša ielā 7-2,

Weledas veikaliņā E.Birznieka-Upīša ielā 20

* "Stārķa Ligzdā" Lāčplēša ielā 62/66-43

* "Quartus" Ārstu praksē Tallinas ielā 59-5

* "Elpa dzemdībās" nodarbībās, sazinoties ar Zīli Dāvidsoni, m.t.28677624

* "Rozes bodē" Teātra ielā 4, Vecpilsētā

Cēsīs: Veikalā "Suvenīri", Rīgas ielā 25

Jelgavā: Dūlu prakse Jelgavā, Jāņa ielā 4, m.t.26482060

Smiltenē: "SB Ziedu Dizains", Baznīcas laukumā 17

Valmierā: sazinoties ar Litu Dudeli, m.t.26677190, kā arī "Pūriņu skolā" Beātes ielā 10

Ventspilī: "Mīļotavā", sazinoties ar Sanitu, m.t.29736871

Siguldā:
* Bērnu centrā KĀ MĀJĀS, L.Paegles ielā 3a-53a,
* kā arī- sazinoties ar Anitu Oļukalnu, m.t.29218948

Internetā:
* http://www.weledashop.lv/lv/Mana-gaidibu-rokasgramata-A--Olukalna

* https://www.rozesbode.lv/lv/davanas-dveselei/gramatas-1/gramata-mana-gaidibu-rokasgramata

Aktuālais tirdzniecības vietu saraksts vēl tiks papildināts! 

Lai ko es izlemtu pastāstīt par “Manu gaidību rokasgrāmatu jeb gatavojos dzemdībām?”, tas ik vārdā tomēr būs par mani! Tas ir tāpat kā ar sievieti dzemdībās- šis stāsts vienmēr ir par viņu, viņas dzīvi un redzējumu, par viņas piedzīvoto, par vidi, kurā izvēlas ienākt viņas bērns...

Dzemdības ir fantastisks mirklis, kad jūti- viss pasaules laiks saplūst vienā mirklī, un dzemdības ir fantastiska iespēja, lai ieskatītos sev acīs...

Šī grāmatiņa ir kā patiess, mīļš draugs- tā klausās par Tavu prieku un Tavām skumjām un brīnās par nezināmo un jauno šajā gaidību laikā. Tā maigi iet roku rokā kopā ar Tevi, pamazām vedinot gatavoties dzemdībām- bez steigas un visu savā laikā...

Šī ir vieta, kur “izrunāt” sevi. Plašas iespējas to pielāgot Tavām vajadzībām. Grāmatas struktūra ir tikai tik, lai radītu drošības sajūtu- katram ceļa posmam ir savs sākums un savs nobeigums...
Vienkāršie pļavas ziedi un dažādās krāsas grāmatas lapaspusēs ir par sievietes instinktīvo daļu, par viņas vienreizīgumu un vienotību ar dabas procesiem apkārt un iekšā viņā.

Tā ir kā kluss čuksts, kas aicina dejot dzīves deju: “Shall we dance?”

Neliels ieskats grāmatas lapaspusēs ŠEIT.

Mīļā, es novēlu Tev PIEDZĪVOT (nevis pārdzīvot) savas dzemdības! Lai harmoniska šī satikšanās!

Sirsnībā, dūla Anita


Mans izaicinājums- palikt uzticīgai sev


Kādu laiciņu neesmu rakstījusi. Tam ir savs iemesls- jūtu sevī dziļu klusumu. Tādu klusumu, ko nevar aprakstīt vai citā veidā izteikt... un es tajā peldos kā bezgalībā, kur ir pilnīgi viss, kas bijis, kas ir un kas vēl būs. Tas viss tur ir vienlaicīgi...
Šis pavasaris ārēji man bijis ar lielu kņadu un rosīšanos- aizstāvēju savu mācību beigšanas darbu, izlaidums, tapa mana grāmatiņa, kā arī vēl citi šī laika notikumi. Taču tas viss manī ir ienesis jaunu pamata sajūtu, kā arī atklāsmes par sevi. Galvenā no tām- es šobrīd mācos palikt uzticīga sev, savām sajūtām un savam redzējumam!

Jau iepriekš man zināmā daļa:
Cik sevi atceros, vienmēr esmu spējusi iejusties otra ādā, bijis viegli saprast otra dzīves redzējumu, kaut tas galīgi neatbilst manam, un necepties par to.
Cik sevi atceros, vienmēr esmu jutusi savu iekšējo sajūtu par sevi un pasauli ap mani. Esmu gribējusi savā dzīvē darīt to, kas man patīk un kas cilvēku dzīvēs ienes vairāk skaistuma, miera un pieņemšanas (kaut niekos un sīkumos). Esmu priecīga, jo šobrīd patiešām es daru tikai to, kam ticu un kas ir nozīme manās acīs! Par šo es jūtu ļoti lielu pateicību!

Jaunatklātā daļa:
* Neskatoties uz visu iepriekš rakstīto, esmu sapratusi, ka ik dienu savā dzīvē esmu sevi nodevusi, esmu atteikusies no saviem uzskatiem un apspiedusi savas jūtas! Kāpēc?
Laikam jau mīļā miera labad', lai paspertu solīti pretim vai pievērtu acis, jo kļūdīties jau ir cilvēcīgi... Taču to īsto sajūtu ir grūti pat aprakstīt- to sajūtu, ka varu saprast, kāpēc cilvēks tā rīkojas (kaut tas pilnīgi nesaskan ar mani un manu pārliecību). Lai vai kā- es esmu saprotoša un rīkojos, sevi noliekot malā, var pat droši teikt- pazeminot sevi.
Cik daudz savas dzīves esmu veltījusi tam, lai saprastu vienkāršo, bet acīmredzamo: Tas, ka es rīkojos saskaņā ar sevi un savu dzīves redzējumu, nu, nekādi neietekmē un nemaina to, ka spēju saprast un pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš ir. Tas, kas mainās- iespējams, biežāk rīkojos savādāk, nekā apkārtējie sagaida. Taču bonusā saņemu iekšējo mieru, ko nemaina citu domas, runas vai sajūtas par mani.

* Līdz šim nekādi nespēju saprast to, kāpēc manam iekšējam bērnam ir tik ļoti liela teikšana manā dzīvē. To ikdienā jūtu gan ķermeniskajās reakcijās, gan dažādās situācijās, kad atpazīstu to savās emocijās. Vienvārdsakot, atpazīt es viņu atpazinu, taču pieņemt bija grūti, jo, manuprāt, viņš ir ļoti saistīts ar manu ēnas pusi. Šobrīd mana atbilde ir, ka iekšējais bērns ir mana cilvēcīgā daļa, tas atbild par to, kā jūtos šajā dzīvē šeit uz zemes, kā jūtos savā ķermenī un cik droša esmu būt šeit.

* Domāju, ka, dzīvē darot to, kas patīk, un ieliekot tur daļiņu savas sirds, ātrāk vai vēlāk tomēr jāsatiek sava ēnas puse. Tā ir visur, kur esmu es, jo tā ir daļa no manis. Esmu sākusi to pamazām pieņemt- vēroju un iepazīstu ar atvērtu sirdi un bez acu aizžmiegšanas. Man pat šķiet, ka pamazām sanāk! :)

Man patīk kāda cilvēka atbilde, kad teicu: "No sevis jau neaizbēgsi!" Viņa atbildēja: "Jā un nevajag jau arī no sevis bēgt!"

Lai skaista un krāsaina vasara mums visiem!

Mīlestībā,
Anita