pirmdiena, 2019. gada 7. oktobris

Laika Līniju Dziedināšana

Terapeitiska metode- ļauj dziedināt traumatiskas pieredzes pagātnē, kas ir atstājušas ietekmi uz šo brīdi dzīvē. Šādi pagātnes notikumi var būt zināmi, kā arī "nolikti" zemapziņā.
Šī metode ļauj strādāt gan ar šīs dzīves (bērnības vai nesenas pagātnes) traumatisko pieredzi, gan arī ar iepriekšējām dzīvēm- ar visu dvēseles pieredzi. Līdz ar to metodes pielietošanas iespējas ir ļoti plašas.

Manuprāt, viena no spēcīgākajām šāda veida praksēm šobrīd- maiga un iedarbīga vienlaicīgi.

Viens seanss ilgst apmēram 45 minūtes. Traumas dziedināšanai var pietikt ar vienu seansu vai arī var būt nepieciešami vairāki (piem., 4-5 seansi).

Metodes autors ir Sels Reičels (Sal Rachele, ASV).


Ja vēlies uzzināt vairāk par šo metodi, raksti man: anita.olukalna@gmail.com



trešdiena, 2019. gada 23. janvāris

Tikai sievietēm. Mīlēt savu ķermeni

Foto: pexels.com


Šoreiz rakstīšu par jautājumiem, ko ikdienā nemēdz skaļi apspriest, vai vispār neuzdrošinās ar kādu pārrunāt. Ļoti ceru, ka noderēs iedvesmai sākt darīt, ja atliec kādu "savu" jautājumu risināšanu uz ilgāku laiku.

Varbūt ir dzirdēts sakām, kad piedzimst bērns- jo vairāk uz viņu skaties, jo vairāk esat kopā, jo vairojas mīlestība. Tas nozīmē, ka esot ar kādu kontaktā, veltot viņam uzmanību, glāstus, mēs viņu iemīlam aizvien vairāk.
Nu, lūk, tieši tas pats ir ar mums pašām mūsu ķermeņos- kā redzam un kā jūtam sevi, cik daudz rūpējamies par savu ķermeni un vai spējam to aplūkot ar mīlestību.

Pagājušā gada vasarā nolēmu, ka beidzot jāsakārto daži jautājumi, kas skar manu ķermeni un manu sievietes ikdienu (bez liekas sevis šaustīšanas, ka dažu labu rīcību biju atlikusi jau vismaz desmit gadus!).

Tātad sāku darīt:

* Nolēmu iegādāties menstruāciju piltuvīti, jo konkrētās mēneša dienās pārāk liela daļa manas uzmanības "aizplūda". Esmu atklāta- šis bija savtīgs lēmums un manis pašas interesēs, nevis glābjot dabu vai citu cēlu mērķu dēļ. Sapratu kādi piltuves parametri man būtu svarīgi (kvalitatīvs materiāls, mīkstums utt.), izpētīju piedāvājumu un pasūtīju internetā. Secinājums- viens fantastisks izgudrojums! Pat pirmais (izmēģinājuma) mēnesis jau man sniedza stipri lielāku ikdienas brīvības sajūtu, nākamajā jau biju "piešāvusies" un bija vēl labāk! :)

* Dzemdes kakla vēža skrīnings (valsts organizētais)- šis uzaicinājums pavisam neplānoti "sakrita" ar visām pārējām manām aktivitātēm. Protams, ka es to izmantoju! (Un iesaku to darīt ikvienai sievietei rūpēs par sevi!)

* Iegādājos Lady-Comp sievietes auglības noteikšanas datoriņu. Nu, šis bija mans daudzos gadus atliktais lēmums- skatījos, siekalojos, taču saņēmusies nopirkt nebiju. Mana ginekoloģe jau smēja, ka izsargāšanās jomā uzvedos kā padsmitniece, kam varēju tikai piekrist. Hormonālā kontracepcija nav priekš manis, jo divdesmit gadu vecumā piedzīvoju tās blaknes. Spirāles mani "neuzrunā". Un kas tad vairs paliek... Tāpēc datoriņa iegāde mani ļoti sajūsmināja, kaut pirmajās nedēļās sevi disciplinēju, lai to ieviestu savā ikdienā (jāmēra bazālā temperatūra, kas nozīmē, ka pirms celies no gultas- izmēri ikrīta temperatūru). Man patīk, ka laika gaitā ir izdevies jau savilkt paralēles starp ķermeņa procesiem un mēneša cikla fāzēm, vienkārši vērojot. Lai arī mans cikls ir diezgan precīzs, manas emocionalitātes dēļ var rasties nobīdes, tad tās dienas temperatūra jau rāda- sāksies vai ne mēnešreizes tieši tajā dienā. Tāpēc, domājot par datoriņa iegādi, šeit būs vietā teiciens: labāk vēlāk, nekā nekad! :)

* Vispār uzskatu, ka ikdienā savas veselības labā daru optimāli. Taču radās jautājums, vai manas zināšanas (kas, lielākoties, bija balstītas uz apgūto mācībās, manu pieredzi un iekšējo sajūtu) ir precīzas un pietiekamas. Tāpēc jau pērnā gada nogalē un šā gada sākumā atkārtoju zināšanas par iegurni un praksē iepazinos ar iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanas vingrojumiem niansētāk, kā līdz šim. Šis bija fantastiska ceļojuma sākums! Tas ko sapratu- turpināšu dejot vēderdejas un turpmāk veltīšu vēl lielāku uzmanību šiem vingrojumiem savās topošo māmiņu nodarbībās, jo iegurņa pamatnes muskulatūras jautājums īpaši aktuāls kļūst tieši pēc dzemdībām.
Manuprāt, ikvienai sievietei būtu jāpazīst savs iegurnis un jāzina, kā uzturēt to labā formā.

Lai ikviena sieviete uzplaukst kā zieds!

P.S. Šī ir mana pieredze un pārdomas, un ja rodas kādi papildu jautājumi, droši raksti man privāti: FB vai anita.olukalna@gmail.com

Sirsnībā-
Anita


svētdiena, 2018. gada 28. oktobris

"Gan jau kaut kā..."


Šajā rudenī bieži dzirdu sievietes gaidībās sakām: "Gan jau kaut kā..." Šos vārdus viņas saka, runājot par savām dzemdībām/ sava bērna dzimšanu.

Kas ir šis "gan jau kaut kā"?

* Vai brīžos, kad sieviete aizdomājas par savu vīrieti, viņa domā: "Gan jau kaut kāds gadīsies"?

* Vai tuvojoties mācību beigām, kad iztēlojāmies savu nākotnes nodarbošanos, domājām: "Gan jau kaut kāda atradīsies"?

* Vai, plānojot savu ceļojumu, mums pietiek ar sajūtu "gan jau kaut kā" nonākšu iecerētajā gala mērķī?

* Vai, meklējot savas nākamās mājas, ir gana ar izteiktu nodomu "gan jau kaut kādas"?

Ja uz šiem jautājumiem Tavas atbildes ir "jā", tad tālāk nelasi, jo arī dzemdības "gan jau kaut kā" priekš Tevis būs O.K.

Manuprāt, šīs ir sievietes bailes un nedrošība ieklausīties sevī, "atlaižot" apkārtējo viedokļus, runas un pieredzi. Apstāties un būt klusumā, lai sadzirdētu sevi un sajustu savu šā brīža varēšanu, un uzdotu sev jautājumu: "Kā es dzemdētu, ja man būtu viss pasaules laiks un visas iespējas? Un kā mans bērns gribētu piedzimt šai pasaulei?"

Jā, šim noteikti ir vajadzīga drosme, jo vienas "pareizās" atbildes nav. Šeit vispār nav "pareizi" un "nepareizi", kas var būt biedējoši. Šīs atbildes ir  tikai un vienīgi par katru no mums un mūsu bērniem.

Manā izpratnē "gan jau kaut kā" ir apzīmējums sev neuzdotajiem jautājumiem un līdz ar to- nesaņemtajām atbildēm. Tieši tāpēc es parasti mudinu sievietes uzrakstīt savu dzemdību plānu.
Jau dzirdu atrunas: "Dzemdības nevar izplānot un paredzēt, jo nav zināms kas un kā var notikt!" Piekrītu, ka dzemdības nevar izplānot un bērniņa dzimšana ir dzīvības brīnums! Tomēr brīnums ir arī katra diena, ko šeit dzīvojam. Ik rītu atverot acis jaunai dienai, mēs nezinām kāda tā būs, taču mums ir plāni, sarunātas tikšanās un darāmo darbu saraksts. Ja mēs vēlamies ko piedzīvot, tad parasti tam gatavojamies- veicam priekšdarbus. Kādus? Tas atkarīgs no tā, ko un kā tieši vēlamies piedzīvot. Piem., kāda vēlēsies atvaļinājumu pavadīt tālu prom no kņadas, dodoties uz nomaļiem kalniem vai mežiem, kāda cita savas brīvdienas labprātāk pavadīs kādā no lielajām metropolēm.
Tāpēc uzraksti savu dzemdību plānu! :) Rakstīšana palīdz ieraudzīt kopainu un paskatīties it kā "no malas", kā arī saprast, kam esmu gatava un kur vēl jāievāc informācija vai jāmeklē vēl kādas iespējas.

Domāju, ka droši varu teikt- līdz šim vēl nav bijis divu vienādu dzemdību plānu, tieši tāpat kā nav divu vienādu dzemdību stāstu. Katras dzemdības un piedzimšana ir neatkārtojamas!

Iedrošinājumam meklēt un sadzirdēt SAVAS atbildes gribu teikt, ka dzemdībās itin nekas pēkšņi "virsū neuzgāžas", ja vien iepriekš ir bijusi drosme tikt tālāk pasūtījumu (jā, jā- tieši pasūtījumu Debesīm) "gan jau kaut kā"!

Sirsnīgi-
Anita



svētdiena, 2018. gada 16. septembris

Piedzimt par mammu šoreiz

Foto: Alise Lotte

Šorīt pamodos agri un neviļus atcerējos rītu pirms sešiem gadiem, kad Luīze bija bija piedzimusi iepriekšējā vakarā. Atcerējos, cik ļoti man toreiz nāca miegs pirmajās divās dienās. Bija fiziski grūti atvērt acis. Šajā laikā Luīze bieži atradās man uz krūtīm, jo tā arī viņa jutās mierīga. Es ļāvu sev gulēt un arī viņa tāpat.

Tagad atgriežoties, nu, jau gandrīz divpadsmit gadus atpakaļ pagātnē. Alise Lotte piedzima pusdienas laikā, taču vēl visu nakti mūsos ar vīru bija tāds satraukums, ka negulējām. Skatījāmies uz mazo, pavisam mazo tikko dzimušo mūsu bērniņu... un negulējām.

Abās gaidībās pēdējo trimestri gulēju gultā pussēdus, jo citādi nespēju aizmigt, tāpēc patiešām biju miega badā. Alisi Lotti gaidot, netīšām kādam tā arī pateicu, ka gaidu bērna piedzimšanu, lai izgulētos. Pēc tam nācās uzklausīt, cik muļķīga iedoma, jo tikai tagad sākšoties patiešām negulētās naktis. Gaidot Luīzi, šo savu vēlmi vairs skaļi nestāstīju, kaut atkal jau tā mājoja manī. Un, jā- bija brīži, kam pateicoties, man tas arī izdevās abās reizēs!

Vakar Luīzes svinībās vēroju Alisi Lotti. Redzēju un jutu, cik ļoti viņa grib būt iekšā visā procesā un nepalikt ārpus. Šķita, ka ieraugu tuvplānā viņas satraukumu un bailes, kas bija viņā, dzimstot Luīzei. Toreiz viņa to izrādīja tikai ar novēlošanos...

Vakarvakarā: "Mammu, tu Luīzi mīli vairāk?"
Es: "Nē, ne vairāk un ne mazāk, drīzāk tā ir mīlestības nokrāsa, ko tu sajūti. Manuprāt, ar katru cilvēku mīlestība ir citā nokrāsā, jo saplūstot manai un tavai enerģijām, veidojas šī īpašā mīlestības sajūta. Mīlestība ir viena, liela un ļoti daudzās, dažādās nokrāsās."
Meita: "Mammu, vai šonakt es drīkstēšu gulēt pie tevis?"
Es: "Jā."


Mamma procesā-
Anita

sestdiena, 2018. gada 16. jūnijs

Tiec pie savas "MANA gaidību rokasgrāmata jeb gatavojos dzemdībām!"





Ja vēlies iegādāties grāmatiņu sev vai kādam uzdāvināt- sazinies ar mani! Piegāde, izmantojot pakomātus, vai vienojoties individuāli! Grāmatas cena ir 15 eiro + piegādes izmaksas.

Vēl grāmatu var iegādāties:

 Rīgā:

* Homeopātiskajā aptiekā Lāčplēša ielā 7-2,

Weledas veikaliņā E.Birznieka-Upīša ielā 20

* "Stārķa Ligzdā" Lāčplēša ielā 62/66-43

* "Quartus" Ārstu praksē Tallinas ielā 59-5

* "Elpa dzemdībās" nodarbībās, sazinoties ar Zīli Dāvidsoni, m.t.28677624

* "Rozes bodē" Teātra ielā 4, Vecpilsētā

Cēsīs: Veikalā "Suvenīri", Rīgas ielā 25

Jelgavā: Dūlu prakse Jelgavā, Jāņa ielā 4, m.t.26482060

Smiltenē: "SB Ziedu Dizains", Baznīcas laukumā 17

Valmierā: sazinoties ar Litu Dudeli, m.t.26677190, kā arī "Pūriņu skolā" Beātes ielā 10

Ventspilī: "Mīļotavā", sazinoties ar Sanitu, m.t.29736871

Siguldā:
* Bērnu centrā KĀ MĀJĀS, L.Paegles ielā 3a-53a,
* kā arī- sazinoties ar Anitu Oļukalnu, m.t.29218948

Internetā:
* http://www.weledashop.lv/lv/Mana-gaidibu-rokasgramata-A--Olukalna

* https://www.rozesbode.lv/lv/davanas-dveselei/gramatas-1/gramata-mana-gaidibu-rokasgramata

Aktuālais tirdzniecības vietu saraksts vēl tiks papildināts! 

Lai ko es izlemtu pastāstīt par “Manu gaidību rokasgrāmatu jeb gatavojos dzemdībām?”, tas ik vārdā tomēr būs par mani! Tas ir tāpat kā ar sievieti dzemdībās- šis stāsts vienmēr ir par viņu, viņas dzīvi un redzējumu, par viņas piedzīvoto, par vidi, kurā izvēlas ienākt viņas bērns...

Dzemdības ir fantastisks mirklis, kad jūti- viss pasaules laiks saplūst vienā mirklī, un dzemdības ir fantastiska iespēja, lai ieskatītos sev acīs...

Šī grāmatiņa ir kā patiess, mīļš draugs- tā klausās par Tavu prieku un Tavām skumjām un brīnās par nezināmo un jauno šajā gaidību laikā. Tā maigi iet roku rokā kopā ar Tevi, pamazām vedinot gatavoties dzemdībām- bez steigas un visu savā laikā...

Šī ir vieta, kur “izrunāt” sevi. Plašas iespējas to pielāgot Tavām vajadzībām. Grāmatas struktūra ir tikai tik, lai radītu drošības sajūtu- katram ceļa posmam ir savs sākums un savs nobeigums...
Vienkāršie pļavas ziedi un dažādās krāsas grāmatas lapaspusēs ir par sievietes instinktīvo daļu, par viņas vienreizīgumu un vienotību ar dabas procesiem apkārt un iekšā viņā.

Tā ir kā kluss čuksts, kas aicina dejot dzīves deju: “Shall we dance?”

Neliels ieskats grāmatas lapaspusēs ŠEIT.

Mīļā, es novēlu Tev PIEDZĪVOT (nevis pārdzīvot) savas dzemdības! Lai harmoniska šī satikšanās!

Sirsnībā, dūla Anita


Mans izaicinājums- palikt uzticīgai sev


Kādu laiciņu neesmu rakstījusi. Tam ir savs iemesls- jūtu sevī dziļu klusumu. Tādu klusumu, ko nevar aprakstīt vai citā veidā izteikt... un es tajā peldos kā bezgalībā, kur ir pilnīgi viss, kas bijis, kas ir un kas vēl būs. Tas viss tur ir vienlaicīgi...
Šis pavasaris ārēji man bijis ar lielu kņadu un rosīšanos- aizstāvēju savu mācību beigšanas darbu, izlaidums, tapa mana grāmatiņa, kā arī vēl citi šī laika notikumi. Taču tas viss manī ir ienesis jaunu pamata sajūtu, kā arī atklāsmes par sevi. Galvenā no tām- es šobrīd mācos palikt uzticīga sev, savām sajūtām un savam redzējumam!

Jau iepriekš man zināmā daļa:
Cik sevi atceros, vienmēr esmu spējusi iejusties otra ādā, bijis viegli saprast otra dzīves redzējumu, kaut tas galīgi neatbilst manam, un necepties par to.
Cik sevi atceros, vienmēr esmu jutusi savu iekšējo sajūtu par sevi un pasauli ap mani. Esmu gribējusi savā dzīvē darīt to, kas man patīk un kas cilvēku dzīvēs ienes vairāk skaistuma, miera un pieņemšanas (kaut niekos un sīkumos). Esmu priecīga, jo šobrīd patiešām es daru tikai to, kam ticu un kas ir nozīme manās acīs! Par šo es jūtu ļoti lielu pateicību!

Jaunatklātā daļa:
* Neskatoties uz visu iepriekš rakstīto, esmu sapratusi, ka ik dienu savā dzīvē esmu sevi nodevusi, esmu atteikusies no saviem uzskatiem un apspiedusi savas jūtas! Kāpēc?
Laikam jau mīļā miera labad', lai paspertu solīti pretim vai pievērtu acis, jo kļūdīties jau ir cilvēcīgi... Taču to īsto sajūtu ir grūti pat aprakstīt- to sajūtu, ka varu saprast, kāpēc cilvēks tā rīkojas (kaut tas pilnīgi nesaskan ar mani un manu pārliecību). Lai vai kā- es esmu saprotoša un rīkojos, sevi noliekot malā, var pat droši teikt- pazeminot sevi.
Cik daudz savas dzīves esmu veltījusi tam, lai saprastu vienkāršo, bet acīmredzamo: Tas, ka es rīkojos saskaņā ar sevi un savu dzīves redzējumu, nu, nekādi neietekmē un nemaina to, ka spēju saprast un pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš ir. Tas, kas mainās- iespējams, biežāk rīkojos savādāk, nekā apkārtējie sagaida. Taču bonusā saņemu iekšējo mieru, ko nemaina citu domas, runas vai sajūtas par mani.

* Līdz šim nekādi nespēju saprast to, kāpēc manam iekšējam bērnam ir tik ļoti liela teikšana manā dzīvē. To ikdienā jūtu gan ķermeniskajās reakcijās, gan dažādās situācijās, kad atpazīstu to savās emocijās. Vienvārdsakot, atpazīt es viņu atpazinu, taču pieņemt bija grūti, jo, manuprāt, viņš ir ļoti saistīts ar manu ēnas pusi. Šobrīd mana atbilde ir, ka iekšējais bērns ir mana cilvēcīgā daļa, tas atbild par to, kā jūtos šajā dzīvē šeit uz zemes, kā jūtos savā ķermenī un cik droša esmu būt šeit.

* Domāju, ka, dzīvē darot to, kas patīk, un ieliekot tur daļiņu savas sirds, ātrāk vai vēlāk tomēr jāsatiek sava ēnas puse. Tā ir visur, kur esmu es, jo tā ir daļa no manis. Esmu sākusi to pamazām pieņemt- vēroju un iepazīstu ar atvērtu sirdi un bez acu aizžmiegšanas. Man pat šķiet, ka pamazām sanāk! :)

Man patīk kāda cilvēka atbilde, kad teicu: "No sevis jau neaizbēgsi!" Viņa atbildēja: "Jā un nevajag jau arī no sevis bēgt!"

Lai skaista un krāsaina vasara mums visiem!

Mīlestībā,
Anita



pirmdiena, 2018. gada 2. aprīlis

Vēderdejas Tev


Vēderdeju nodarbības Cēsīs ik piektdienu plkst.12.00-13.00!

Dalības maksa: 7 eiro/ par nodarbību.





Maksa par nodarbību: 50 eiro (cenā iekļauta telpa Siguldā vai braucu uz Tevis izvēlētu vietu, iepriekš vienojoties), dalībnieču skaits 10 max.