svētdiena, 2018. gada 28. oktobris

"Gan jau kaut kā..."


Šajā rudenī bieži dzirdu sievietes gaidībās sakām: "Gan jau kaut kā..." Šos vārdus viņas saka, runājot par savām dzemdībām/ sava bērna dzimšanu.

Kas ir šis "gan jau kaut kā"?

* Vai brīžos, kad sieviete aizdomājas par savu vīrieti, viņa domā: "Gan jau kaut kāds gadīsies"?

* Vai tuvojoties mācību beigām, kad iztēlojāmies savu nākotnes nodarbošanos, domājām: "Gan jau kaut kāda atradīsies"?

* Vai, plānojot savu ceļojumu, mums pietiek ar sajūtu "gan jau kaut kā" nonākšu iecerētajā gala mērķī?

* Vai, meklējot savas nākamās mājas, ir gana ar izteiktu nodomu "gan jau kaut kādas"?

Ja uz šiem jautājumiem Tavas atbildes ir "jā", tad tālāk nelasi, jo arī dzemdības "gan jau kaut kā" priekš Tevis būs O.K.

Manuprāt, šīs ir sievietes bailes un nedrošība ieklausīties sevī, "atlaižot" apkārtējo viedokļus, runas un pieredzi. Apstāties un būt klusumā, lai sadzirdētu sevi un sajustu savu šā brīža varēšanu, un uzdotu sev jautājumu: "Kā es dzemdētu, ja man būtu viss pasaules laiks un visas iespējas? Un kā mans bērns gribētu piedzimt šai pasaulei?"

Jā, šim noteikti ir vajadzīga drosme, jo vienas "pareizās" atbildes nav. Šeit vispār nav "pareizi" un "nepareizi", kas var būt biedējoši. Šīs atbildes ir  tikai un vienīgi par katru no mums un mūsu bērniem.

Manā izpratnē "gan jau kaut kā" ir apzīmējums sev neuzdotajiem jautājumiem un līdz ar to- nesaņemtajām atbildēm. Tieši tāpēc es parasti mudinu sievietes uzrakstīt savu dzemdību plānu.
Jau dzirdu atrunas: "Dzemdības nevar izplānot un paredzēt, jo nav zināms kas un kā var notikt!" Piekrītu, ka dzemdības nevar izplānot un bērniņa dzimšana ir dzīvības brīnums! Tomēr brīnums ir arī katra diena, ko šeit dzīvojam. Ik rītu atverot acis jaunai dienai, mēs nezinām kāda tā būs, taču mums ir plāni, sarunātas tikšanās un darāmo darbu saraksts. Ja mēs vēlamies ko piedzīvot, tad parasti tam gatavojamies- veicam priekšdarbus. Kādus? Tas atkarīgs no tā, ko un kā tieši vēlamies piedzīvot. Piem., kāda vēlēsies atvaļinājumu pavadīt tālu prom no kņadas, dodoties uz nomaļiem kalniem vai mežiem, kāda cita savas brīvdienas labprātāk pavadīs kādā no lielajām metropolēm.
Tāpēc uzraksti savu dzemdību plānu! :) Rakstīšana palīdz ieraudzīt kopainu un paskatīties it kā "no malas", kā arī saprast, kam esmu gatava un kur vēl jāievāc informācija vai jāmeklē vēl kādas iespējas.

Domāju, ka droši varu teikt- līdz šim vēl nav bijis divu vienādu dzemdību plānu, tieši tāpat kā nav divu vienādu dzemdību stāstu. Katras dzemdības un piedzimšana ir neatkārtojamas!

Iedrošinājumam meklēt un sadzirdēt SAVAS atbildes gribu teikt, ka dzemdībās itin nekas pēkšņi "virsū neuzgāžas", ja vien iepriekš ir bijusi drosme tikt tālāk pasūtījumu (jā, jā- tieši pasūtījumu Debesīm) "gan jau kaut kā"!

Sirsnīgi-
Anita



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru